Zelts un tā vēsture

Cik primitīvi vien tas ir iespējams, zelta vēsture aizsākas pirms tūkstošiem gadu, kad līdz ar strautā bērna atrastu spīdīgu akmentiņu zeltu iepazina pirmo reizi. Zelts pirmo reizi tika atklāts kā spīdošs, dzeltens tīrradnis tā dabiskajā stāvoklī ūdens plūsmās (strautos, avotos, upēs, vin pārbaude) visā pasaulē. Zelts kļuva par daļu no katra cilvēka kultūras, no viņu dzīves. Tā mirdzums, dabas skaistums un vilinošais spīdums, kā arī lielā izturība pret laika zobu, padarīja to par patīkamu materiālu, ar ko strādāt un spēlēties.

Zelts izsenis ir bijis izkliedēts plaši visā ģeoloģiskajā pasaulē, tāpēc tā atklāšana notika ar daudzu dažādu cilvēku grupu palīdzību ļoti dažādās lokalizācijā. Spīdīgais metāls ir ticis atrasts visos septiņos Zemes kontinentos. Zelts bija pirmais metāls, kuru plaši iepazina agrīnā cilvēku suga. Jāsaka, ka faktiski planēta Zeme nav zelta īstā izcelsmes vieta. Viss atrastais zelts uz planētas nonāca no meteorītu lietus, kas Zemi skāra pirms vairāk nekā 200 miljoniem gadu. Runā, ka zelts atrodams arī mūsu pašu Latvijā. Tas līdz šim ticis atklāts pāris dziļurbumos, kuri bijuši aptuveni no 100 līdz 200 metriem dziļi, taču zelta metāla koncentrācija uz vienu tonnu iežu ir bijusi tikai 0,008 grami, tāpēc par lielu vai izdevīgu ieguvumu to grūti nosaukt. Arī Padomju savienības laikā vairāki tā laik ģeologi atklājuši dažus zelta graudiņus, lielākoties tieši Kurzemes upēs un to smiltīs. Lai arī zeltu teorētiski var atrast gandrīz jebkurā vietā uz Zemes, tas tomēr nenozīmē, ka tas ir kopīgs un viegli pieejams visur uz Zemes. Augstākā zelta koncentrācija pasaulē ir atrodama Dienvidāfrikā, kur tiek izrakta gandrīz puse pasaules zelta.

Ja runājam par vēsturisko progresu tehnoloģiju jomā, tad vienmēr tiek pieminēta dzelzs un vara attīstība, taču zelts bija pirmais. Zelts ir viens no vieglākajiem metāliem, ar kuriem strādāt. Tas tiek atrasts praktiski tīrā stāvoklī, vairums citos metālos mēdz būt atrodami dažādi rūdas piejaukumi, kas rada zināmas grūtības kausēšanas procesā. Jau agrīnās civilizācijas pielīdzināja zeltu dievībām un valdniekiem, zelts tika piesaukts kā augstākais spēks un tam tika veltīta īpaša cildināšana. Un tā kā zelts ir plaši izplatīts visā pasaulē, šāda veida agrīnā domāšanu par zeltu ir atrodama teju visu nāciju senajās civilizācijas visur uz zemeslodes. Zelts vienmēr ir bijis augstā vērtībā cilvēkiem, pat pirms tika izgudrota nauda. To pierāda ārkārtīgi lielās pūlēs zelta iegūšanā. Liecības par zeltu vispasaules kultūrā ir vairāku tūkstošu gadu senas, vēl senākas par pirmo naudu un zelta monētām, kas parādījās aptuveni 700 gados pirms mūsu ēras. Zelta pārvērstā vērtība kļuva par naudu. Pirmā zelta izmantošana naudā notika ap 700 g.p.m.ē., kad tirgoņi sāka ražot pirmās zelta monētas. Tie bija vienkārši apzīmogoti zelta gabaliņi, kas sastāvēja no 63% zelta un 27% sudraba piemaisījumu, ko toreiz sauca par “elektrumiem”. Šī standartizētā vērtības vienība palīdzēja tirgotājiem iegūt plaša spektra panākumus.

Tā kā zelts arī mūsdienās ir dārgs un vērtīgs metāls, tas parasti tiek glabāts tikai mazos daudzumos. Lielākais gabals zelta pasaulē (“zelta ķieģelis”) sver 250 kilogramus. Katra jebkad atrastā zelta unce varētu ietilpt trīs olimpiskā izmēra baseinu iekšpusē.

Vēl viens interesants fakts par zeltu ir tāds, ka tas atrodams ikvienā no mums. Tieši tā, cilvēka ķermenī ir atrodami ļoti daudz dažādu mikroelementu, tajā skaitā, arī zelts. Vidusmēra cilvēkā ķermenī ir aptuveni 0,2 miligrami zelta jebkurā viņa dzīves posmā, atrodams galvenokārt asinīs.