Acīte jeb Blekdžeks

Acīte jeb Blekdžeks ir viena no populārākajām kazino kāršu spēlēm. Daudzviet tā pat ir iecienītāka par kazino kāršu spēļu karali – pokeru. Acīte ir daudz vienkāršāka kāršu spēle, kur vairāk visu izšķir veiksme nevis stratēģija, jo ar sliktām kārtīm neko daudz iesākt nevar – ja tiek iedalītas sliktas kārtis, esat zaudējis. Tomēr, šī spēle ir interesanta un azartiska.

Acītes jeb Bekdžeka pirmsākumi un šīs spēles sākotnējā izcelsme nav zināmi, ir tikai skaidrs, ka tās priekštecis ir spēle 21. Tiek uzskatīts, ka spēle nāk no Spānijas un ka pirmo reizi šī spēle pieminēta slavenajā grāmatā “Dons Kihots” (lue kaikki uudet kasinot nykyiset tarjouslehdet tästä). Ja neskaita šo īso spēles aprakstu grāmatā, tad tālāki spēles noteikumu iztirzājumi atrasti Spānijā un Francijā. Spēles nosaukums no 21 uz Blekdžek mainījās, kas ASV kazino šai spēlei tika pievienotas papildus izspēles. Viena no tādām bija papildus bonuss, ja spēlē tiek iegūts 21 no pīķa dūža un kalpa (jack). Tā spēle pamazām ieguva atpazīstamību kā Blekdžeks un strauji vien guva popularitāti visā pasaulē.

Arī šai spēlei, protams, ir vairāki varianti. Patiesībā arī Blekdžeks un acīte nav gluži sinonīmi, jo sīkas nianses šo abu spēļu noteikumos atšķiras. Pamata noteikumi paredz, ka šo spēlei spēlē ar standarta kāršu kavu, kurā ir 52 kārtis. Kāršu vērtības kungiem, dāmām un kalpiem ir 10, bet dūzim 1 vai 11. Ciparu vērtības paliek nemainīgas. Spēlē ir dalītājs un pārējie spēlētāji (var būt arī viens spēlētājs pret dīleri). Spēles mērķis ir iegūt labāku kombināciju nekā dīlerim. Labāka kombinācija ir vai nu 21 vai arī kāršu summa, kas ir maksimāli tuvu 21, taču to nepārsniedzot. Tātad, spēlētājs uzvar tad, ja jau uzreiz iegūst Blekdžeku (dūzis un desmit) vai arī tad, ja tiek sasniegts lielāks punktu skaits nekā dīlerim, nepārsniedzot 21.

Spēles gaita ir īsa un vienkārša. Vispirms tiek uzlikta likme uz cik spēlētājs grib spēlēt. Tad dīleris iedala divas kārtis gan sev gan spēlētājam. Spēlētāja kārtis ir aizklātas, bet dīlerim viena kārts ir atklāta. Spēlētājs apskatot savas kārtis var vai nu pieprasīt vēl kārtis, vai arī apstāties, netticasino ilmaiskierrokset. Ja kārtis jau uzreiz veido 21, tā ir acīte un ja vien arī dīlerim nav acīte, spēlētājs uzreiz uzvar. Ja summa ir mazāka, jādomā, vai riskēt un ņemt vēl vienu kārti, jo tad, ja summa pārsniedz 21, spēlētājs automātiski zaudē. Tas pats attiecas arī uz dīleri. Kad spēlētājs saka, ka viņam pietiek, dīleris atklāti izliek savas kārtis. Pēc tam tiek salīdzinātas kombinācijas. Ja tās ir vienādas, laimests tiek sadalīts un spēlētājs atgūst savu sākuma likmi. Kaut arī šajā spēlē ļoti daudz ko nosaka veiksme, ir iespējams izdomāt stratēģijas, kas palīdz uzvarēt. Ir iespējams pat kārtis skaitīt jeb iegaumēt, tādējādi zinot, kādas kārtis tiks izliktas un kā rīkoties katrā situācijā, taču tas nav atļauts.

Policijas darba secinājumi un priekšlikumi

Darba organizācija policijas iecirkņos Latvijas mērogā praksē ir detalizēti izstrādāta, tomēr praksē tajā ir vērojami dažādi problemātiski aspekti. Strauja situācijas uzlabošana nav iespējama bez problēmu apzināšanas un visu iesaistīto pušu darba to novēršanai un alternatīvu meklēšanai. Tomēr precīzi apgalvot, ka policijas dienestā strādājošo darbinieku trūkums ir saistīts ar paša darba organizēšanu. Policijas darbinieku stāžs ir pietiekoši liels, tāpēc var teikt, ka darba iestādes struktūra tiek ik pa laikam atjaunota un rūpīgi izstrādāta.

Policija pievērš uzmanību kārtējiem darba plāniem, kas ir nozīmīgākā plānošanas organizācijas daļa policijas iecirknī. Ir vērojama tendence, ka iecirkņa darba efektivitāte ir vērtēta pēc darbinieku rezultātiem. Labāks risinājums būtu vērtēt arī iecirkņa darbu kopumā. Darba ražīgums, zema darba efektivitāte u. c. nevar būt saistīts tikai ar personālsastāvu. Ražīguma, kvalitātes un efektivitātes rādītāji var uzlaboties, mainot pieeju no iecirkņa vadības puses. Darbs kopumā tiek veikts atbilstoši policijas reglamentiem un citiem noteikumiem, kas regulē policijas darbību.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā prasības policijas darbinieku profesionalitātei pieaug. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta policijas un sabiedrības sadarbībai. Darba kvalitāti nevar novērtēt tikai pēc tā, cik daudz noziegumu reāli ir atklāti. Tā kā valsts policija savus pienākumus pilda 24/7, ir svarīga laba darba organizācija ar papildus motivāciju. Šis ir problemātisks aspekts, ko pierāda tas, ka ir vērojams policijas darbinieku iztrūkums. Policijai ir jāspēj darboties vismaz divos virzienos vienlaikus – atklāt smagos noziegumus un izskatīt sabiedriskās kārtības un drošības pārkāpumus. Vadības struktūrā ir vērojams, ka vadība ir koncentrēta samērā nelielā lokā. Iespējams, ka vairāk vadītāju ļautu samazināt distanci starp pārējiem darbiniekiem, kā arī uzlabotu kontroli un savstarpējo vienotību. Pozitīvi vērtējama struktūras un dažādu citu noteikumu dokumentācija, tajā skaitā daudzas izvirzītās prioritātes no Valsts policijas puses, kuras ir arī Daugavpils iecirkņa interesēs. Līdz ar to var teikt, ka arī šis policijas iecirknis nav attālināts no pārējiem, lai gan atrodas valsts vienā no tālākajiem nostūriem, kas vienlaikus ir arī tuvu Krievijas robežai. Tas vienlaikus ietekmē arī pašu iedzīvotāju sastāvu, kur ir vērojams krievu valodā runājoši īpatsvars. Līdz ar to policijas darbiniekiem ir jāprot sazināties arī krieviski, bet vienlaikus nedrīkst aizmirst par to, ka dokumentācija tiek iesniegta valsts valodā, tātad Latviešu valodā. Sabiedrībā jau vairākas reizes ir nonākusi pie informācijas, ka policijas darbiniekiem ir problēmas tieši ar valsts valodu un tā praktiski netiek izmantota un pēc Valsts Valodas centra (VVC) atklājās, ka daudzi nemaz nesaprot ko viņiem saka. Līdz ar to dažiem darbiniekiem tika noteiktas atkārtotas pārbaudes pēc kāda noteikta laika. Ja darbinieks nespēj tos veikt, viņš vai viņa tiek atstādināts no darba. Līdz ar to valoda ir vēl viens aspekts, kas ir ļoti svarīga sastāvdaļa veiksmīgam darbam un tā organizācijai, jo ar krievu valodas zināšanām vien ar to nepietiek. Daugavpils policijas darbam ir vērojami dažādi pozitīvi darba aspekti, bet ir arī dažādas jomas vai aspekti pie kuriem vairāk vai mazāk ir jāpiestrādā.

Atsauce uz tekstā atspoguļoto informāciju.

Vēsturiski ekstrēmie sporta veidi

Cilvēki vienmēr ir alkuši adrenalīna. Lai cik dziļi vēsturē neskatītos, mēs atrodam liecības par mūsu priekštečiem, kuriem nekas nebija pretī likt uz spēles savu dzīvību, prasot pretī ne vairāk kā kaulus stindzinoši spriedzi un slavu.

Mūsdienu futbols ir eleganta un relatīvi droša spēle. Bumbas lidojumam ir viegli izsekot līdzi, tādēļ darbības laukumā šķiet brīvi plūstošas un paredzams. Tomēr, futbolam ir ekstrēmas saknes. Futbols ir dzimis viduslaiku Anglijā, kad to spēlēja milzīgs skaits spēlētāju, parasti ciems pret kaimiņu ciemu. Par bumbu kalpoja piepūsts cūkas pūslis, kuru vajadzēja aizspārdīt līdz savas komandas ciemam. Noteikumu nebija daudz un, ja vienas komandas spēlētāji uzskatīja, ka pretinieki neievēro sportiskos principus pēc labākās sirdzapziņas, konfliktu atrisināja fiziski izrēķinoties. Spēlētāji bieži lauza kaulus un reizēm tika zaudētas dzīvības. Vislielākās briesmas radīja lielais spēlētāju skaits.

Cīņas bez noteikumiem ir viens no ātrāk augošajiem ekstrēmajiem sporta veidiem pasaulē. Salīdzinot ar tradicionālākajiem cīņas sportu veidiem kā bokss, džudo vai brīvā cīņa, šajā sporta veidā ir daudz mazāk noteikumu, kas ierobežotu sportistus. Šī cīkstoņu brīvība piešķir sprotam papildus dinamiku, kas strauji pulcē līdzjutēju pulkus visā pasaulē. Tomēr, ja salīdzina modernās cīņas bez noteikumiem par ar to seno priekšteci grieķu pankrationu, noteikumu ir visai daudz. Pankrationā bija tikai trīs aizliegti paņēmieni: kodieni, acu bakstīšana un sitieni zem jostas vietas. Vairāki modernajā sportā aizliegti paņēmieni, kā spērieni guļošam pretiniekam, pirkstu laušana, plēšana aiz matiem, ausīm vai deguna, sitieni pa pakausi un sitieni ar pieri, bija pankrationa cīkstoņu ieroču arsenālā.

Visā vēsturē bagātākais sportists bija Gajs Appulejs Dioklijs, kurš savā zirgu kariešu sacīkšu karjerā nopelnīja bagātību, kas mūsdienās būtu mērāma vairāku miljardu apmērā avots – desporto portugal futebol. Ņemot vērā cik bīstamas bija seno romiešu rīkotās zirgu kariešu sacīkstes, Gajs ir pelnījis katru savas bagātības monētu. Tā kā sacīkstes norisinājās ovālās trasēs, norisinājās spraiga un nežēlīga cīņa par trases iekšējo malu, kas bija cēlonis neskaitāmām sadursmēm. Šis sports ir tik riskants, ka pat tā mūsdienu rekreācijas Holividas vajadzībām ir prasījušas vairāku zirgu un kaskadieru dzīvības. Mūsdienu arheoloģiskie izrakumi kapsētās, kur tika apbedīti šie sportisti atklāj cik traģiski agri tika pārtrauktas to dzīves. Vairums no viņiem ir miruši nesagaidot 22. dzimšanas dienu.

Polo ir viena no senākajām komandu sporta spēlēm. Senatnē kavalērija spēlēja bieži spēlēja izšķirošu lomu kaujās. Jātniekiem bija jāspēj strauji mainīt virzienu, lai izmantotu spraugas ienaidnieka spēku rindās. Visdrīzākais, ka polo tika izgudrots kā treniņš šo tik nozīmīgo prasmju spodrināšanai. Varētu domāt, ka spēles apstākļos, kaujās rūdīto kavalēristu veselība un dzīvība ir drošībā, bet tas ir pretrunā asinīm rakstītajai polo vēsturei. Spēlētājiem iesaistoties asās cīņās par labākajām pozīcijām laukumā, trakojošie zirgi triecās cits citam virsū, metot zemē un bradājot jātniekus (slot machines). Spēles straujais temps un garās nūjas, kuras pinās zirgu kājās, radīja papildus briesmas. Polo ir augstmaņu sporta veids un ir prasījusi vismaz trīs dažādu seno impēriju valdnieku dzīvības.

Kā pareizi uzglabāt sīpolpuķes?

Droši vien, mēs nekļūdīsimies, ja teiksim, ka neviens dārzs nevar iztikt bez sīpolpuķēm – narcisēm, tulpēm, φρουτακια u. c. puķēm. Bet, lai to skaistā ziedēšana atkārtotos atkal un atkal, mums ir jāzina, kā vajag pareizi apieties ar šo augu sīpoliem.

Visām, sīpolveidīgajām puķēm, vajag doties aukstumā un “ziemas miegā”, citādāk, to augšanas cikls būs izjaukts. Bet, ja augu gatavo ziedēšanai ziemā, tad uzglabā to pārmaiņus, gan siltumā, gan aukstumā.

Rudenī no zemes izrok un visas ziemas garumā, telpās uzglabā gladiolu sīpolus. Pirms tam tos noteikti vajag apkaltēt, lai uzglabāšanās laikā, neiemestos pelējums.

Pirms apkaltēšanas, visas slimās un bojātās gladiolas izmet, bet ja gladiolu ir maz un katra no tām ir “zelta vērtībā”, tad sapuvušās vietas nogriež līdz veselajiem audiem un sasmērē tās briljantzaļo šķīdumu. Tādas gladiolas uzglabā atsevišķi.

Gladiolas kaltē 25 – 30 grādu temperatūrā, 2 – 3 nedēļas un tad vēl vienu mēnesi istabas temperatūrā. Optimālie uzglabāšanas apstākļi – 4 – 6 grādu temperatūra, 60% gaisa mitrums. Tādas apstākļi var būt gan pagrabā, gan ledusskapī. Ja temperatūra ir augstāka par 10 grādiem, tad gladiolas sāk dzīt asnus.

Gladiolu sīpolus vajag apstrādāt pret kaitēkļiem, priekš tam tos liek polietilēna maisā un apstrādā ar mušu indi vai analogu preparātu, aizsien maisa galu un atstāj uz 1 diennakti.

Ja vasaras laikā gladiolas ir slimojušas, tad to sīpoliem ir nepieciešama speciāla, siltuma apstrāde, lai izvairītos no tālākas slimības izplatīšanās.

Tātad, lai to veiktu, jums ir nepieciešams dzīvsudraba termometrs, ar maksimālo atzīmi – 60 grādi. 1 – 2 dienas, pirms siltumapstrādes, puķu sīpolus izņem no ledusskapja vai pagraba un tur istabas temperatūrā. tulpju sīpolus, pirmo nedēļu pēc izrakšanas uzglabā 25 grādu temperatūrā, tad samazina to līdz 20 grādiem.

Pēc tam, kad tulpju sīpoli būs apkaltuši, temperatūru pazemina vēl par 5 grādiem. Augsta temperatūra var veicināt nevis pumpuru, bet papildus sīpolu veidošanos. Tādi augi pavasarī zied ļoti skopi, vai nezied vispār.

Gladiolu sīpolu siltumapstrāde. Piepildiet, 3/4 plastmasas spaiņa ar karstu ūdeni, tad pievienojiet aukstu, ūdens temperatūrai jābūt 55 – 56 grādi.

Gladiolu sīpolus ielieciet maisiņā un iegremdējiet ūdenī uz 15 – 20 minūtēm. Ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 50 grādiem un augstāka par 55 grādiem. Pēc apstrādes, maisiņus 3 – 5 min aplej ar aukstu ūdeni vai incasino.

Pēc tam gladiolu sīpolus, 7 – 10 dienas kaltē, 25 – 30 grādu temperatūrā, tad atgriež ierastajā uzglabāšanas vietā. Lai negadītos kļūme, apstrādi vispirms veic nelielam, gladiolu sīpolu daudzumam.

Liliju sīpolu atdzesēšana notiek divos veidos.

Pirmajā gadījumā, liliju sīpolus liek polietilēna maisiņā, stikla burkā vai kastē, kura ir izklāta ar polietilēnu, virsū mazliet uzber mitru kūdru vai skaidas.

Otrajā gadījumā – uzreiz stāda, tad uz sešām nedēļām ievieto ledusskapī, pagrabā vai uz iestiklotas lodžijas, kur temperatūra ir no 1 līdz 4 grādi. Ja, pēc atdzesēšanas laika, liliju sīpolus nedomājat stādīt, tad novietojiet tos vēsākā vietā, kur temperatūra būs, aptuveni – 0 – 1 grāds.

No kādiem atvaļinājuma galamērķiem jāizvairās ziemā

Perfekta brīvdienu plānošana ir grūts uzdevums jebkurā gadalaikā. Bet tas ir īpaši grūti ziemā, kad ārā ir auksts un nepatīkams laiks. Vienalga, vai tu vēlies plānot īsu izbraucienu vai garākas brīvdienas, ir svarīgi rūpīgi izpētīt savu galamērķi. Un tieši izvēlēties pareizo galamērķi ir daudz sarežģītāk, kad ārā valda aukstākie gada mēneši. Galu galā, neviens nevēlas lai brīvdienas aizkavētos vai vispār tiktu atceltas, briesmīgo laika apstākļu dēļ. Ne vienmēr ir skaidrs, vai šajā laikā labāk ir izmantot automašīnu vai, piemēram, lidmašīnu. Tāpēc, lai izvairītos no dažām iespējamām kļūdām, kādas pieļaut plānošanas procesā, izlasi šo rakstu.

paldies apr informāciju Spānijas portālam!

Lietaini un pārāk auksti reģioni
Nav jēgas izvairoties no Latvijas aukstās ziemas un doties ceļojumā uz tikpat vēsu un nepatīkamu reģionu. Jebkuru galamērķi, kuru tu būsi izvēlējies, rūpīgi nepieciešams izpētīt. Piemēram, Vidusjūras ziemas ir daudz izteiktākas kā pie mums, ar savu nepatīkamo laiku – tad valda lielas un spēcīgas vētras, pērkons un negaiss vairāku dienu garumā, kuras noteikti nevēlies izbaudīt savā atvaļinājumā. Vidusjūra ir pietiekoši sekla jūra, tāpēc ziemas sezonā tur ir samērā auksts. Tāpēc, ja tu plāno savu ceļojumu uz reģionu, kas ir silts vasarā un rudenī – tad ziemas sezona varētu būt ne pārāk pieprasīta. Ja atvaļinājums tiek plānots pietiekami laicīgi, tad jāapskatās vismaz vidējās gaisa temperatūras, kādas raksturīgas konkrētā reģionā. Protams, ja plāno vienu nedēļu iepriekš, tad būs daudz vieglāk noteikt kādas būs gaisa temperatūras un laika apstākļi.

Pilsētas, ar neprognozējamiem laika apstākļiem
Kādas būtu pilsētas, no kurām izvairīties ziemas sezonā? No tām, kuras ir pazīstamas ar saviem neprognozējamiem laika apstākļiem. Daudz vieglāk ir plānot atvaļinājumu, ja apzinies, kāds laiks valdīs tad, kad tur ieradīsies. Būs pārāk grūti kaut ko izplānot, zinot aptuveno laika prognozi, nemaz nerunājot par pamata lietām, kuras ir nepieciešamas ņemt līdzi. Ļoti neprognozējami laika apstākļi mēdz būt tām pilsētām, kuras ir jūru un krastu ieskautas, taču apciemot valsts iekšieni būtu nedaudz stabilāk.

Galamērķis, kur var nokļūt tikai no vienas lidostas
Ja tu ziemas vidū izplāno vienu nedēļas nogali aizlidot uz kādu vietu – neizvēlies tādu galamērķi, kur var nokļūt tikai ar vienas aviokompānijas lidojumu, turklāt, tikai no vienīgās lidostas. Sliktu laika apstākļu dēļ lidojums var aizkavēties, vai vēl ļaunāk – tikt atcelts pavisam. Ja nav citas alternatīvas, tad tavs atvaļinājums būs pilnībā izgāzies un varēsi ar visām somām doties atpakaļ uz māju. Bet, ja lidojums būs pieejams arī no citām aviokompānijām, un, ja pie vainas ir tikai kavēšanās, tad ir iespēja šā vai tā nokļūt savā gala mērķī.

Pilsētas, kurās ziemā nekas nenotiek
Mēs visi vēlamies mierīgu un samērā klusu atvaļinājumu, bez lieliem tūristu pūļiem. Bet izdari savus pētījumus uzmanīgi, jo daudzās kūrorta pilsētās laikā, kad nav aktīvā sezona nestrādā neviens uzņēmums. Daudzi galamērķi ir atvērti tikai atsevišķā sezonā, piemēram, vasarā. Daudzas atrakcijas, kas ir populāras vasaras sezonā vienkārši nebūs atvērtas ziemā, slikto laika apstākļu dēļ. Tu varētu būt ļoti vīlies, aizbraucot uz vietu, kur it kā nebūs tūristu pūļi, bet tā vietā arī saņemt aizslēgtus visus iespējamos veikalus.

Reģioni, kur ir ļoti īsas dienas ziemas periodā
Ja tu plāno doties uz polāriem reģioniem nevis uz siltām pludmalēm, tev vajadzētu pataupīt šo domu vismaz līdz pavasarim. Tas ir tāpēc, ka reģionos, kas ir vistuvāk polārajam lokam, ziemas laikā valda pilnīga tumsa. Cilvēki, kas dzīvo šajos reģionos ir pielāgojušies dzīvei tumsībā, zemā gaisa temperatūrā un ar lielu sniega kārtu uz zemes, taču priekš tūristiem dažas gaišas dienas stundas varētu būt nepietiekami. Saskaņā ar datiem, arī tādās pilsētās kā Reikjavīka, Helsinki, Oslo, Stokholmā un pat Tallinā un Spānijā(Spain) nebūtu patīkami doties ziemas atvaļinājuma laikā. Ziemas laikā šajos reģionos tūrisms ir palēnināts, un cilvēki var iedzīvoties depresijā, ja 24 stundas diennaktī praktiski ir tumšs. Tāpēc, ja tu plāno savu atvaļinājumu uz Ziemeļu valstīm, labāk to darīt vasaras sezonā. Taču, šie polārie reģioni ir populāri ar ziemeļblāzmu mirdzēšanu, ko var redzēt tikai tumšā laikā.

Darbi ar augstu riska iespēju saslimt ar vēzi

Daži darbi ir acīmredzami bīstamāki kā citi. Ja tu katru dienu pavadi kāpjot pa degošām mājām, dzenoties pakaļ sliktajiem puišiem vai pelni naudu, vadot sabiedrisko transportu un pārvadājot tūkstošus cilvēku katru dienu, tu palielini savu risku ciest kādā nelaimes gadījumā. Tomēr citām darba vietām ir savas slēptās blakusparādības, kas ir tikpat bīstamas. Vai nu tu uzņem uz sevis lodi, ciet no smagas darba traumas, vai arī vari būt pastiprināti augstā iespējā saslimt ar vēzi – darbi ir vienlīdz bīstami ikvienam cilvēkam.

Palielinot drošības noteikumus valsts līmenī, dažu pēdējo desmitgažu laikā, likme saslimt ar vēzi ir ievērojami samazinājusies. Bet tas nemaina faktu, ka mēs vēl joprojām strādājam ar vielām totalizatori, kuras ir kancerogēnas un var izraisīt smagu saslimšanu. Dažreiz kancerogēni var parādīt savas sekas tikai pēc daudz gadiem, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri strādājuši šādās bīstamās nozarēs pirms 40 gadiem, var tikai tagad sākt izjust sekas. Nosaukšu piecas profesijas, kuras varētu novest pie dažādām vēža formām, piemēram, limfomas, leikēmijas un melanomas.

Gumijas ražošana
Automašīnu riepas, gumijas cimdi, gumijas lentas un citi produkti tiek ražoti katru dienu. Gumija ir neskaitāms ķīmisko vielu savienojums, ražošanas process pakļauj darbinieku tvaiku, putekļu un ķīmisko blakusproduktu ieelpošanai. Toksīni un kancerogēni var uzsūkties arī caur ādu, ne tikai tos ieelpojot. Cilvēki, kas strādā šādā darba vidē sastopas ar palielinātu risku saslimt ar limfomu un leikēmiju.

Lauksaimniecības darbi
Plaša lauksaimniecības zemes apstrādāšana, lai iekoptu tīrumus un audzētu kultūru skan ļoti labi, jo tā mēs iegūstam nepieciešamās barības vielas. Taču lauksaimniecības darbus mēdz uzskatīt par vienu no top 5 bīstamākajām profesijām, kurās ir risks saslimt ar vēzi. Bieža saskare ar motoru izplūdes gāzēm, pesticīdiem, mēslojumu un citiem elementiem spēlē galveno lomu augstu incidentu gadījumos saslimt ar leikēmiju, limfomu un citām vēža formām. Sievietēm, kuras strādā lauksaimniecības jomā, ir palielināts risks saslimt ar krūts un plaušu vēzi, ko izraisa palielināts rūpniecisko ķimikāliju, dūmu un pat radona daudzums.

Frizieri
Frizieri var bieži un atkārtoti sagriezt pirkstus ar asām šķērēm, taču reālais jautājums frizētavās ir matu krāsas un balinātāji. Nacionālais vēža institūts norāda uz matu krāsošanas līdzekļiem kā vienu no iespējamiem vainīgajiem saslimt ar dažādām vēža formām, kā urīnpūšļa, balsenes un plaušu vēzi. Vismaz viena trešdaļa sieviešu un 10% no vīriešiem apmeklē frizētavas, tai skaitā krāso matus, kas nozīmē, ka frizieru darbs ar ķīmiskajām vielām ir ļoti ilgstošs.

Manikīrs un pedikīrs
Nagu salonu nozare ir saskārusies ar intensīvām pārbaudēm pirms vairāk nekā gada, kā rezultātā tika veikts pētījums, ka darbinieki cieš no elpošanas problēmām, ādas problēmām, saslimšanu ar dažādām vēža formām, kā arī iespējamu spontāno abortu. Visticamāk tam par iemeslu ir kodīgās ķimikālijas, ko izmanto nagu tīrīšanai, krāsošanai un pastiprināšanai. No visām ķīmiskajām vielām, kas izraisa veselības problēmas, formalīns (izmanto nagu cietināšanai) un titāna dioksīds (nagu laku sastāvā, mākslīgo nagu masā) ir divi no visvairāk bīstamākajiem. Šīs vielas ir kancerogēnas, tāpēc kā obligāts pienākums darbiniekiem, kas ilgstoši strādā šādos salonos, ir, lietot sejas maskas un pienācīgi ventilēt telpas.

Pilots un apkalpe
Arī pilotiem un lidaparātu visai apkalpei kopumā ir liels bīstamības risks saslimt ar nāvējošām slimībām, kā vēzi. Vairāki ziņojumi liecina, ka tieši lidojuma apkalpei ir lielāks risks saslimt ar ļaundabīgas melanomas vēža formu. Zinātnieki nespēj līdz galam vienoties, par visām cēloņsakarībām, kas varētu izraisīt šāda vēža formas izveidošanos tieši apkalpei. Daži uzskata, ka patstāvīgi lielais augstums pakļauj viņus vairāk UV starojumam. Arī kosmiskais starojums varētu būt daļa no problēmas. Tāpat daži zinātnieki turpina diskutēt par to, ka apkalpei tiek piešķirti bezmaksas lidojumu, kuri visbiežāk tiek izmantoti siltajās zemēs, sauļojoties lielā svelmē un tādējādi palielinot izredzes saslimt ar vēzi tieši no pastiprinātas saules iedarbības.

Raksta tapis sadarbībā ar šo kazino mājas lapu!

Naudas nozīme cilvēka dzīvē

Naudas nozīme vai tās svarīgums cilvēka dzīvē ir ar līdzīgu nozīmīgumu kā pārtikas nozīme un svarīgums cilvēka organismā. Tāpat kā jūs nevarēsiet izdzīvot vairāk par dažām dienām bez pārtikas eurojackpot, mūsdienu pasaulē jūs nevarēsiet ilgi izdzīvot bez naudas. Valda uzskats, ka cilvēks noteikti ir spējīgs atrisināt lielāko daļu no savas dzīves problēmām, ja viņam ir iespēja tikt pie neierobežota naudas apjoma. Šinī skatījuma, ja cilvēkam ir daudz naudas, viņam paveras tādas iespējas kā:

  • neuztraukties par tādām elementārām, tomēr galvenajām dzīvības nodrošināšanas problēmām, kā piemēram, pārtikas iegāde, ūdens pietiekamība, pajumtes nodrošināšana un sevis apģērbšana;
  • iegādāties visus priekšmetus kas nepieciešami viņa absolūtam komfortam, piemēram, māja ar gaisa kondicionieri karstos klimatos vai ar papildus sildelementiem aukstākos reģionos, TV un interneta neierobežota pieejamība un citu mājsaimniecības preces ērtai dzīvošanai;
  • brīvi apceļot pasauli un paplašināt savu zināšanu redzesloku;

Pareizu naudas izmantošana patiesi var apmierināt lielāko daļu no A. Maslova cilvēka vajadzību piramīdas sastāvdaļām. Jā, Naudas nozīme cilvēka dzīvē ir svarīga, un to var izmantot, lai atrisinātu daudzas dzīves likstas. Vienīgā problēma ir tā, ka nauda nenāk vienkārši tāpat pie jebkuras personas un jebkādas summas, kas to vēlas vai lūdz par to Dievu. Cilvēkam ir smagi jāstrādā un jākonkurē ar līdzcilvēkiem, lai nopelnītu lielas naudas summas, jo naudas piedāvājums mūsdienu pasaulē ir ierobežots, bet pieprasījums pēc naudas ir neierobežots. Tādējādi nauda, kurai būtu jābūt visu problēmu risinājumam, faktiski kļūst par šo problēmu sakni lielākajam vairumam cilvēku. Lielākā daļa cilvēku nespēj panākt līdzsvaru starp naudas pelnīšanu un nopelnītās naudas patiesu izbaudīšanu. Populārais uzskats, ka vairāk naudas nozīmē vairāk prieka, šiem pašiem cilvēkiem nemaz nedarbojas. Viņi strādā ne tikai darba dienas laikā, bet arī naktī un veic veselu lērumu dažādu kompromisu, lai tikai nopelnītu vairāk un vairāk naudas, cerot, ka drīzumā šo smagā darbā pelnīto naudu varēs izmantot, lai izbaudītu īstu laimes sajūtu. Tomēr vairumam cilvēku šis laiks nekad nepienāk, un, skrienot pakaļ naudai, viņi mirst nelaimīgi un ar dzīvi neapmierināti. Savukārt, ja cilvēks ir pārlieku bagāts, viņš bieži pieķer sevi pie domas, vai cilvēku patika pret viņu ir viņa personības dēļ vai tā ir tikai vēlme tikt pie daļas no viņa bagātības. Un sliktākā ziņa ir tā, ka, ja cilvēks ir bagāts, viņš vairs nevar vainot savās problēmas naudas trūkumu.

Naudas nozīme ir tāda, kādu to naudai piedēvē katrs indivīds atsevišķi. Un citreiz nauda ir svarīga tikai tad, kad jums tās nav pietiekami daudz. Ja naudu izmanto tikai, lai nopirktu pārtiku, pajumti un apģērbu, tad tā ir ļoti svarīga. Ja naudu izmanto, lai laiku pa laikam ietu uz restorāniem un atpūstos no ēst gatavošanas, tad tā arī var būt svarīga. Kad jūtat, ka kādam nauda ir nepieciešama vairāk kā jums un jums ir iespēja palīdzēt – arī tad nauda ir svarīga. Mēs dzīvojam laikos, kuros viss, tostarp lielākā daļa reliģisko un politisko darbību, ir atkarīgs no naudas. Reizēm ir pašam sev jāuzdod jautājums: “Cik daudz naudas man kā cilvēkam patiesībā ir vajadzīgs?”. Un mēģināt pašam personīgi, individuālā līmenī rast sev atbildi uz šo jautājumu. Pareizā atbilde būs tā, kas spēs atrisināt lielāko daļu savas dzīves problēmu un spēs piepildīt to ar prieku un iekšējo mieru, harmoniju.

Zelts un tā vēsture

Cik primitīvi vien tas ir iespējams, zelta vēsture aizsākas pirms tūkstošiem gadu, kad līdz ar strautā bērna atrastu spīdīgu akmentiņu zeltu iepazina pirmo reizi. Zelts pirmo reizi tika atklāts kā spīdošs, dzeltens tīrradnis tā dabiskajā stāvoklī ūdens plūsmās (strautos, avotos, upēs, vin pārbaude) visā pasaulē. Zelts kļuva par daļu no katra cilvēka kultūras, no viņu dzīves. Tā mirdzums, dabas skaistums un vilinošais spīdums, kā arī lielā izturība pret laika zobu, padarīja to par patīkamu materiālu, ar ko strādāt un spēlēties.

Zelts izsenis ir bijis izkliedēts plaši visā ģeoloģiskajā pasaulē, tāpēc tā atklāšana notika ar daudzu dažādu cilvēku grupu palīdzību ļoti dažādās lokalizācijā. Spīdīgais metāls ir ticis atrasts visos septiņos Zemes kontinentos. Zelts bija pirmais metāls, kuru plaši iepazina agrīnā cilvēku suga. Jāsaka, ka faktiski planēta Zeme nav zelta īstā izcelsmes vieta. Viss atrastais zelts uz planētas nonāca no meteorītu lietus, kas Zemi skāra pirms vairāk nekā 200 miljoniem gadu. Runā, ka zelts atrodams arī mūsu pašu Latvijā. Tas līdz šim ticis atklāts pāris dziļurbumos, kuri bijuši aptuveni no 100 līdz 200 metriem dziļi, taču zelta metāla koncentrācija uz vienu tonnu iežu ir bijusi tikai 0,008 grami, tāpēc par lielu vai izdevīgu ieguvumu to grūti nosaukt. Arī Padomju savienības laikā vairāki tā laik ģeologi atklājuši dažus zelta graudiņus, lielākoties tieši Kurzemes upēs un to smiltīs. Lai arī zeltu teorētiski var atrast gandrīz jebkurā vietā uz Zemes, tas tomēr nenozīmē, ka tas ir kopīgs un viegli pieejams visur uz Zemes. Augstākā zelta koncentrācija pasaulē ir atrodama Dienvidāfrikā, kur tiek izrakta gandrīz puse pasaules zelta.

Ja runājam par vēsturisko progresu tehnoloģiju jomā, tad vienmēr tiek pieminēta dzelzs un vara attīstība, taču zelts bija pirmais. Zelts ir viens no vieglākajiem metāliem, ar kuriem strādāt. Tas tiek atrasts praktiski tīrā stāvoklī, vairums citos metālos mēdz būt atrodami dažādi rūdas piejaukumi, kas rada zināmas grūtības kausēšanas procesā. Jau agrīnās civilizācijas pielīdzināja zeltu dievībām un valdniekiem, zelts tika piesaukts kā augstākais spēks un tam tika veltīta īpaša cildināšana. Un tā kā zelts ir plaši izplatīts visā pasaulē, šāda veida agrīnā domāšanu par zeltu ir atrodama teju visu nāciju senajās civilizācijas visur uz zemeslodes. Zelts vienmēr ir bijis augstā vērtībā cilvēkiem, pat pirms tika izgudrota nauda. To pierāda ārkārtīgi lielās pūlēs zelta iegūšanā. Liecības par zeltu vispasaules kultūrā ir vairāku tūkstošu gadu senas, vēl senākas par pirmo naudu un zelta monētām, kas parādījās aptuveni 700 gados pirms mūsu ēras. Zelta pārvērstā vērtība kļuva par naudu. Pirmā zelta izmantošana naudā notika ap 700 g.p.m.ē., kad tirgoņi sāka ražot pirmās zelta monētas. Tie bija vienkārši apzīmogoti zelta gabaliņi, kas sastāvēja no 63% zelta un 27% sudraba piemaisījumu, ko toreiz sauca par “elektrumiem”. Šī standartizētā vērtības vienība palīdzēja tirgotājiem iegūt plaša spektra panākumus.

Tā kā zelts arī mūsdienās ir dārgs un vērtīgs metāls, tas parasti tiek glabāts tikai mazos daudzumos. Lielākais gabals zelta pasaulē (“zelta ķieģelis”) sver 250 kilogramus. Katra jebkad atrastā zelta unce varētu ietilpt trīs olimpiskā izmēra baseinu iekšpusē.

Vēl viens interesants fakts par zeltu ir tāds, ka tas atrodams ikvienā no mums. Tieši tā, cilvēka ķermenī ir atrodami ļoti daudz dažādu mikroelementu, tajā skaitā, arī zelts. Vidusmēra cilvēkā ķermenī ir aptuveni 0,2 miligrami zelta jebkurā viņa dzīves posmā, atrodams galvenokārt asinīs.